Apis mellifera mellifera — bada gada bite

Sveiciens visiem biškopjiem un bišu draugiem!

SIA “Smilga Spalviņa” jau ceturto gadu dravojam un selekcionējam Eiropas tumšo medus biti Apis mellifera mellifera (turpmāk – A.m.mellifera), tāpēc vēlos dalīties savā pieredzē ar šo unikālo bišu rasi (1. attēls).

1. attēls. A.m.mellifera bišu māte ar darba bitēm.

Mūsu saimniecībā gadu gaitā ir ieviests un rūpīgi selekcionēts ļoti daudzpusīgs ciltsmateriāls no dažādām bišu rasēm Carnica, Ligustica, Carpatica, kā arī starprasu krustojumiem, piemēram, Buckfast un Carnica–Carpatica. Uzturam vairākas komerciālās līnijas katrai rasei un krustojumam. Tāpēc sākotnēji šķita, ka esam ieguvuši pietiekami plašu pieredzi un mūs vairs nekas fundamentāli nepārsteigs. Tomēr jāatzīst, ka Eiropas tumšās medus bites ienākšana mūsu dravās šo pārliecību pilnībā apgāza.

Izaicinājumi A.m.mellifera ciltsmateriāla meklējumos

Vēlme iegūt A.m.mellifera ciltsmateriālu mums  radās pirms septiņiem gadiem, kad uzsākām nodarboties ar ciltsdarbu un instrumentālo apsēklošanu. Sākumā mēģinājām noskaidrot, kam A.m.mellifera materiāls varētu būt pieejams Latvijā. Caur Latvijas Biškopības biedrību ieguvām kontaktus un sazinājāmies ar vairākiem biškopjiem, tomēr īstu atsaucību un vēlmi dalīties ar ciltsmateriālu neguvām. Pieļaujam, ka daļai Latvijas biškopju, kuriem iepriekš, iespējams, ir bijušas tīras A.m.mellifera saimes, šis materiāls laika gaitā ir zudis vai arī tā kvalitāte vairs nav piemērota pavairošanai un izplatīšanai. Par A.m.mellifera ierobežoto pieejamību Latvijā liecina arī tas, ka SIA “Smilga Spalviņa” ir vienīgā bišu māšu audzētava Baltijā, kurā A.m.mellifera bišu mātes ir publiski pieejamas pasūtīšanai jebkuram biškopim.

 Pēc aptuveni divu gadu meklējumiem pie vietējiem biškopjiem sapratām, ka Latvijā šis ciltsmateriāls praktiski nav pieejams. Tāpēc sākām meklējumus ārpus Latvijas robežām.  Ātri vien kļuva skaidrs, ka arī citviet Eiropā A.m.mellifera pieejamība ir ļoti ierobežota. Vairāku gadu garumā sazinājāmies ar biškopjiem no Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Vācijas, Īrijas un Lielbritānijas, tomēr tīrrases A.m.mellifera ciltsmateriālu atrast nebija viegli. Iemesli bija dažādi. Dažkārt biškopis piedāvāja tikai neapsēklotas vai dabīgi apsēklotas mātes, no kurām tīru A.m.mellifera materiālu ataudzēt nav iespējams. Citreiz pašam biškopim bija tikai viena ciltsmāte, un viņš no tās ataudzēja mātes tikai savām vajadzībām vai šauram paziņu lokam. Bija arī gadījumi, kad biškopis godīgi atzina, ka viņam nav pilnīgas pārliecības par viņam piederošā A.m.mellifera materiāla tīrību. Papildu šķēršļus radīja ārzemju biškopju pieredzes trūkums bišu māšu nosūtīšanā, veterināro sertifikātu un TRACES NT sistēmas nepārzināšana, kā arī nevēlēšanās dalīties ar savu ciltsmateriālu ārpus valsts robežām.

Sazinājāmies arī ar starptautisko A.m.mellifera atjaunošanas un saglabāšanas asociāciju SICAMM un izrādījām vēlmi kļūt par tās biedru. Pēc ilgstošas saziņas sapratām, ka SICAMM kā organizācija 2023., 2024. gadā veica būtiskas iekšējas pārmaiņas un pārveidojas par formālāku biedru organizāciju, līdz ar to attiecīgajā brīdī ar kontaktiem palīdzēt nevarēja. Taču no 2026. gada esam oficiāli kļuvuši par SICAMM individuālo biedru. Turpinot sadarbību, ceram, ka nākotnē A.m.mellifera ciltsmateriāla aprite kļūs pieejamāka, vienkāršāka, pārskatāmāka un paredzamāka.

Pēc ilgiem meklējumiem 2023. gadā beidzot atradām kontaktus, no kuriem varējām mēģināt iegādāties A.m.mellifera bišu mātes.

A.m.mellifera no Norvēģijas. 2023. gada pavasarī sazinājāmies ar paziņu Norvēģijā, kurš bija ļoti atsaucīgs un savā dzimtajā valodā mēģināja sarunāt A.m.mellifera iegādi gan ar vietējiem biškopjiem Norvēģijā, gan Zviedrijā. Paziņam nebija zināšanu par biškopību, tāpēc kontrolēti apsēklotu A.m.mellifera māšu sarunāšana caur viņu pati par sevi izvērtās par veselu piedzīvojumu. Galu galā viņam izdevās atrast atvērtākus biškopjus, kuriem Norvēģijas dienvidos bija izolētas bišu māšu apsēklošanās stacijas. Tā kā šie biškopji nodarbojās ar komerciālo māšu audzēšanu, tad viņi bija gatavi pārdot sešas kontrolēti apsēklotas A.m.mellifera bišu mātes no dažādām līnijām. Pārrēķinot no Norvēģijas kronām, vienas bišu mātes izmaksas bija 350 eiro.

Norvēģija nav Eiropas Savienības dalībvalsts, tāpēc dzīvnieku, tostarp bišu māšu, pārvadāšana ir daudz sarežģītāka nekā ES iekšienē, kur iespējams izmantot veterināro dienestu sagatavotos sertifikātus TRACES NT sistēmā un kurjerpakalpojumus. Baidoties, ka piegāde un dokumentu saskaņošana prasīs pārāk ilgu laiku un bišu mātes varētu ceļu nepārdzīvot, nolēmām tām braukt pakaļ paši. Tā nu kāpām mašīnā un devāmies uz Ventspili, ar prāmi pārcēlāmies uz Nīnashamnu Zviedrijā un pēc tam braucām pāri visai Zviedrijai līdz Haldenei Norvēģijā, kur lielveikala pakomātā mūs gaidīja bišu mātes. Ceļā nācās skaidroties ar Norvēģijas robežkontroli par to, kas esam un ko meklējam Norvēģijā. Satraukums un risks bija liels, jo robežkontrole varēja bišu mātes konfiscēt un pat sodīt mūs par mēģinājumu izvest materiālu. Tomēr pēc bišu māšu iegādes pavadzīmes uzrādīšanas mums ļāva turpināt ceļu. Tā nepārtrauktā divu dienu braucienā turp un atpakaļ atgriezāmies Latvijā ar pirmajām sešām A.m.mellifera ciltsmātēm. Visas mātes izdevās veiksmīgi pievienot saimēm, un tās uzsāka dēšanu.

A.m.mellifera no Vācijas. 2023. gada vasaras otrajā pusē izdevās sazināties ar biškopi Vācijā, kurš bija ar mieru mums pārdot divas instrumentāli apsēklotas A.m.mellifera mātes. Diemžēl tika izvēlēts nepiemērots kurjerpakalpojums, un bišu mātes Vācijā tika aizturētas noliktavās uz nedēļu un pēc tam tās mums tika nosūtītas ar standarta pasta sistēmu, kas ir ļoti lēna. Šī bišu māšu sūtīšanas pieredze bija pārdzīvojumiem pilna abām pusēm. Mēs nepārtraukti raizējāmies, sazinājāmies ar Vācijas kolēģi, un, dienām ritot, abiem kļuva skaidrs, ka mātes, visticamāk, līdz mums dzīvas nenonāks. Galu galā sūtījums pienāca 15. dienā pēc izsūtīšanas. Viena māte kopā ar visām darba bitēm bija gājusi bojā, bet otrajā krātiņā dzīva bija palikusi tikai pati bišu māte — bez nevienas kripatas kandija. Par laimi šo vienīgo māti izdevās veiksmīgi pievienot bišu saimei, un tā uzsāka dēšanu.

A.m.mellifera no Zviedrijas. 2023. gada sezonas izskaņā negaidīti saņēmu zvanu no Valtera Brusbārža, ka LBB birojā ir saņemtas A.m.mellifera bišu mātes no Zviedrijas, par kurām neviens neko nezināja. Tas bija ļoti patīkams pārsteigums, jo pateicoties Valteram, pie mums nonāca piecas A.m.mellifera mātes no Zviedrijas, kas bija apsēklotas izolētā stacijā. Vēlreiz paldies Valteram Brusbārdim un LBB!

Tā pēc ilgiem meklējumiem vienas sezonas laikā tikām pie A.m.mellifera materiāla no Norvēģijas, Vācijas un Zviedrijas. Tā kā visas mātes saņēmām jūlija beigās vai augustā, no tām vairs nebija iespējams izaudzēt tranus instrumentālajai apsēklošanai. Laika trūkuma dēļ bišu mātes tika izaudzētas un dabīgi apsēklotas ierobežotā daudzumā.

Dravošana ar A.m.mellifera bišu saimēm

Dravošana ar A.m.mellifera bišu saimēm ļoti atšķiras no citām rasēm. Tāpēc šeit būs neliels ieskats, ko sagaidīt no bišu saimēm.

Ziemošana. A.m.mellifera saimes ziemo izcili, ar ļoti zemu barības patēriņu. Pavasarī ziemas barība appēsta tikai minimāli, kur atradies kamola centrs. Bišu kamolu ziemā veido kāru apakšdaļā, līdz ar to ātrajās apskatēs no augšas grūti to ieraudzīt. Bišu birums ļoti mazs, ir tīras stropu grīdas un pat mazas vienības spēj pavasarī ļoti labi pārziemot un atjaunoties. Šeit gan jāpiemin, ka A.m.mellifera darba bites dzīvo nedaudz ilgāk kā citu rasu darba bites, tās ir nedaudz lielākas izmērā un arī ar augstāku vitalitāti, kas noteikti ir priekšrocība arī bargu ziemu izturēšanā un saimju atjaunošanā pavasarī. Mīnuss kā jau visām saimēm, ja nav veikta savlaicīga ārstēšana pret Varroa ērcēm, tad saimes var arī nepārziemot.

Uzvedība. Kopumā A.m.mellifera saimes ir nemierīgas, bites plūst kā ūdens prom no kārēm kopā ar bišu māti. Tāpēc bišu mātes atrašana ir gandrīz kā neiespējamā misija. Ja ilgi strādā pie saimes, var attapties, ka kāres ir pilnīgi tukšas un visas bites ir saskrējušas uz stropa sienām un grīdas vai pat izskrējušas ārā no stropa. Uz kārēm bites ļoti aktīvi kustās un rada tādu kā vizuļošanas efektu. Agresivitāte ir krietni zemāka kā biju domājusi, veikli strādājot, visu apskati var veikt arī bez dūmiem un bez dzēlieniem. Protams, atsevišķām saimēm dūmi nepieciešami, bet arī tad, tā vairāk ir ļoti aktīva mākoņa veidošana ap galvu, nevis mērķtiecīga dzelšana.

Ražīgums. Ražīgums būs atkarīgs no sezonas. Piemēram, 2024. gads bija bagātīgs ražas gads ar spēcīgiem ienesumiem. Šādā ražas gadā A.m.mellifera bišu saimes atpalika no visām citu rasu saimēm. Saimes bija nelielas un vienīgais ienesums, kuru tās izmantoja bija virši. Savukārt 2025. gada neražas, lietus sezonā A.m.mellifera saimes izcēlās ar augstāko ienesumu un absolūtu pašpietiekamību. A.m.mellifera saimēs vienīgajās ap periem bija skaisti bišu maizes riņķi un pat medus, kamēr citu rasu saimes sezonas vidū bija jāpiebaro, lai tās neaizietu bojā. Līdzīga tendence ir arī 2026. gada sezonas sākumā, ir vēss, vējains laiks un vājš ienesums, taču A.m.mellifera attīstās bez pauzes un nodrošina sev ligzdu gan ar bagātīgiem ziedputekšņiem, gan svaigu nektāru, kamēr citas saimes attīstību nedaudz bremzē. A.m.mellifera lido pie zemākām gaisa temperatūrām un arī ļoti vāja ienesuma laikā, nu jau otro pavasari novēroju, ka tieši šīs saimes pirmās ienesīs pūpolu nektāru, kamēr citas vēl pāris dienas padomās. Savā ziņā A.m.mellifera  ar savu uzvedību ir kā ziņotājs par ienesuma sākšanos.

Spietošana. Spietošanas tieksme pilnīgi noteikti ir izteiktāka kā citām rasēm, pirmajām būs spieta kannas. Protams, lielākajai daļai spietošanu var pārtraukt, noņemot daļu peru rāmju. Bet ir arī dažas izcilas spietotājas, kur nepalīdzēja pat mākslīgā spieta uztaisīšana ar veco māti. Kā piemēram, stropā tika atstātas tikai bites ar bišu māti uz mākslīgajām šūnām, tomēr tik un tā pēc 2 nedēļām tās bija izspietojušas. Papildus spietošanu veicinošie ienesuma un laika apstākļi palīdz novērot un atlasīt A.m.mellifera ar mazāk izteiktu spietošanas tieksmi.

Ligzda. Dravoju ar Latvijas stāvstropiem, līdz ar to telpas netrūkst. A.m.mellifera saimes veido kompaktu ligzdu, tas ir, tās vienmēr uz katras kāres atvēlēs vietu periem, tad apkārt periem izvietos ziedputekšņus un pēc tam nektāru. Kāres vienmēr izskatās tā, kā aprakstīts teorijas grāmatās (2., 3. attēls). Pluss tādam izvietojumam, vienmēr nepieciešamie resursi atrodas blakus periem, un tiek audzēti tik daudz peri, cik dabā attiecīgi būs pieejami barības krājumi. A.m.mellifera ļoti patīk izmantot tukšo stropa telpu. Ja saime šķiet vēl neliela, un aiz šķirdēļa ir saliktas rezerves kāres ar neizvilktām šūnām, tad nemanot tiks izvilktas visas kāres un tukšā telpa aizpildīta ar pašu izvilktām kārēm no nulles, kas parasti piestiprinātas pie plēves vai sedziņas.

2. attēls. A.m.mellifera peru kāre.

3. attēls. A.m.mellifera peru kāre.

Kopumā A.m.mellifera bišu saimes ir sevi pieteikušas par izcilām badu gadu bitēm, parādot savu pašpietiekamību un spēju izdzīvot skarbus neražas gadus. Komerciāli medus ražošanai noteikti pateicīgākas un ražīgākas ir citas rases. Taču selekcijā noteikti A.m.mellifera ir pietiekami daudz pozitīvu īpašību, kuras attīstīt un ieviest arī citās pasugās. Noteikti kāda A.m.mellifera bišu saime ir noderīga arī nelielās dravās, ja nepieciešams atjaunoties pēc ziemas bišu saimju zaudējumiem.

Par spīti izaicinājumiem A.m.mellifera ciltsmateriāla sagādē, mums ir liels prieks, ka esam varējuši šo bišu rasi iepazīt savās dravās, saglabāt un pilnveidot ar instrumentālās apsēklošanas palīdzību, kā arī galu galā piedāvāt iespēju A.m.mellifera ieviest arī citu biškopju dravās.

Lai ražīga 2026. gada sezona!

Publicēts Latvijas Biškopības biedrības izdotajā žurnālā "Biškopis", 2026. gada 3. izdevums.