Lauka pētījums: neapsēklotu bišu māšu veiksmīgas pievienošanas ietekmējošie faktori Apis mellifera saimēs

Sun, 30 Jun 2024 11:45:00 +0000

Priekšvārds: Sveiciens biškopjiem! Sava doktora darba izstrādes ietvaros pagājušajā gadā veicu plašu lauka pētījumu, lai pētītu neapsēklotu bišu māšu pievienošanas ietekmējošos faktorus. Cik biškopji, tik viedokļi par pareizu māšu pievienošanu, māšu vecumiem, atdaleņu izveidošanas ilgumiem, laika apstākļiem, rasēm, pievienošanas metodēm, u.c. apstākļiem, tāpēc ceru, ka šis pētījums kliedēs vismaz daļu no neskaidrībām un ļaus mums būt efektīvākiem, produktīvākiem un, protams, veiksmīgākiem. Novēlu raženu 2024. gada biškopības sezonu!

Agnese Smilga-Spalviņa

*Šis raksts ir tulkots no zinātniskās publikācijas “Field study: Factors influencing virgin queen bee acceptance rate in Apis mellifera colonies” (Lauka pētījums: neapsēkloto bišu māšu pievienošanas ietekmējošie faktori Apis mellifera bišu saimēs), kas publicēts starptautiskajā zinātniskajā žurnālā Czech Journal of Animal Science (Autori: A. Smilga-Spalviņa, K. Spalviņš, I. Veidenbergs) [1].

Pilnais raksts angļu valodā ir tiešsaistē lasāms, meklējot pēc DOI numura: 10.17221/22/2024-CJAS, vai žurnāla Czech Journal of Animal Science mājaslapā: https://cjas.agriculturejournals.cz/.

IEVADS

Eiropā ziemā tiek konstatēti vidēji 16.4% bišu saimju zudumi, no kuriem 4.3% izraisījušas problēmas ar bišu māti [2]. Bišu mātes dzīvo vidēji 3 gadus [3], [4]. Taču tās mūža ilgumu ietekmē bišu mātes apsēklošanās rezultātā uzkrātais spermas šūnu skaits spermas uzkrājējā. Dabīgi apsēklotām bišu mātēm spermas uzkrājējā ir vidēji 4 līdz 5 miljoni spermas šūnas [5]. Ja spermas šūnu atlikums spermas uzkrājējā ir zem 0.5 miljoniem, palielinās risks, ka bišu māte sāks dēt tikai neapaugļotas olas [6], kā dēļ tiks apdraudēta bišu saimes pastāvēšana. Ja bišu mātei samazinās dējība un auglība, to savlaicīgi pamana darba bites un veic kluso bišu mātes nomaiņu. Bišu mātes produktivitātes samazināšanās var ietekmēt bišu saimes spēku un dzīvotspēju, kas papildu apgrūtina bišu saimju cīņu pret slimībām, pesticīdiem un klimata izmaiņām. Lai izvairītos no bišu saimju produktivitātes samazināšanās un ieviestu dravā sev nepieciešamās bišu saimju īpašības (laba ziemošanas spēja, slimību rezistence, maza spietošanas tieksme, augsta produktivitāte, miermīlīgums), biškopji regulāri paši veic bišu māšu nomaiņu. Bišu mātes var izaudzēt pats biškopis [7] vai arī tās var iegādāties no bišu māšu audzētāja. Bišu saimei ir iespējams pievienot bišu māšu kannu, neapsēklotu bišu māti vai dējošu bišu māti. Bieži bišu māšu nomaiņa tiek veikta tad, kad bišu saimē ir radusies problēma. Daudzi labprāt izvēlētos pievienot dējošu bišu māti nekā neapsēklotu bišu māti, jo dējošas bišu mātes tiek pieņemtas labāk [8-10]. Taču dējošas bišu mātes ir ļoti grūti sameklēt īstajā laikā lielā pieprasījuma dēļ, tāpēc biežāk bišu māšu nomaiņa vai bezmātes saimes glābšana jāveic ar neapsēklotām bišu mātēm [11; Autora pieredze].

Bišu māšu pieņemšanas iznākumu ietekmē vairāki faktori: bišu saimes bezmātes stāvokļa ilgums [10], [12], bišu mātes veids (neapsēklota, apsēklota), bišu mātes vecums [9], [13], [14], laika apstākļi, nektāra ienesums [12], bišu saimes jauno un veco darba bišu proporcija u.c. [11]. Tiek izmantotas arī dažādas bišu māšu pievienošanas metodes.

Viens faktors, kas būtiski ietekmē rezultātu, ir saimes stāvoklis, kuram plāno pievienot jauno bišu māti vai māšu kannu. Saimē nedrīkst atrasties vecā bišu māte vai piedzimusi jaunā klusās nomaiņas māte, jo darba bites ļoti labi atpazīst svešas mātes klātbūtni un nepieņems jauno māti [15], [16]. Ir veikts pētījums, kur bišu saimēs ar dējošām mātēm ievietoja bišu māšu kannas, lai ierosinātu māšu nomaiņu. Taču pēc pārbaudes veiksmīga mātes nomaiņa notika tikai 12.7% gadījumu [17]. Pie tam, jārēķinās, ka jaunā piedzimusī māte un vecā māte mēģina viena otru nodzelt, kā rezultātā ir risks zaudēt abas, piem., Szabo [17] pētījumā šādā veidā 7.4% saimes palika bez mātes. Ievērojami labāki rezultāti ir, ja māšu kannas ievieto bezmātes saimē: pieņemšana 70% [18]. Bišu māšu kannu izmantošana ir galvenokārt audzētāju privilēģija, jo kannas ir ļoti jutīgas uz ārējiem faktoriem (aukstums, temperatūras svārstības, trieciens, neuzmanīga apiešanās) un tās var pievienot saimēm tikai 1-2 dienas pirms mātes piedzimšanas.

Biškopjiem, kas paši neaudzē mātes, ir iespējams iegādāties neapsēklotas vai dabīgi apsēklotas bišu mātes. Dabīgi apsēklotas bišu mātes ir vieglāk pievienot bezmātes saimei ar augstu rezultātu, piemēram, pievienojot dējošu māti tiešā veidā ar dūmu pūšanu 2 dienu bezmātes saimei ir iespējams sasniegt 100% izdošanos [10] vai pievienojot māti ar krātiņu 95%-100% [8]. Dējošas bišu mātes ir vieglāk pievienot nekā neapsēklotas bišu mātes, jo bišu mātēm atkarībā no vecuma un auglības mainās izdalītais bišu mātes apakšžokļa feromons (queen mandibular gland pheromone), pēc kura darba bites savu māti atpazīst no svešas bišu mātes [15], [16]. Vismazāk feromona būs jaunām nenobriedušām mātēm (1-4 dienas vecas), savukārt vairāk dzimumgatavību sasniegušām bišu mātēm no 5 dienām [3], vēl vairāk tikko apaugļotām mātēm un vēl vairāk ilgstoši dējošām mātēm [16]. Tātad darba bites dos priekšroku bišu mātei, kas ātrāk palīdzēs atjaunot bišu saimes spēku. Ja salīdzina neapsēklotas bišu mātes, ievērojami lielāks bišu skaits aplīp ap vecākām bišu mātēm [13]. Ja savstarpēji salīdzina 7 vai 14 dienas vecas neapsēklotas bišu mātes, tām nav novērojamas feromonu līmeņa atšķirības [14]. Neapsēklotu bišu māšu veiksmīga pievienošana ir ar zemāku iznākumu nekā dabīgi apsēklotām bišu mātēm vai māšu kannām, tāpēc vēl jo vairāk jāņem vērā pašas mātes vecums un mērķa saimes bezmātes perioda ilgums.

Literatūrā neapsēkloto bišu māšu pieņemšanas iznākums ir no 15.4% [9] līdz 92% [8], [10]. Ja bezmātes periods saimē ir tikai 1 diena, tad neapsēklotas mātes pieņem ļoti slikti. Labāki rezultāti ir, ja bezmātes periods mērķa saimēs ir 5-6 dienas [10]. Jo ilgāk saime ir bez mātes, jo vieglāk pievienot neapsēklotas mātes [8], [10]. Literatūrā neapsēkloto bišu māšu pieņemšanas rezultāti variē ļoti lielā amplitūdā. Lai izskaidrotu atšķirīgos rezultātus, dažos pētījumos trūkst kāda no detaļām: māšu vecums un pētīto māšu skaits, mērķa saimes stāvoklis (cik dienas bez mātes, vai ir sasteigtās māšu kannas, vai ir tranene, tikai vecas bites u.c.), vai rezultāts ir attiecināts tikai uz pieņemtām bišu mātēm vai tomēr uz mātēm, kas ir arī veiksmīgi apsēklojušās, reizēm tiek skaitīti kopā rezultāti neapsēklotām un dējošām bišu mātēm.

Cik ir biškopju, tik metodes tiek pielietotas bišu māšu pievienošanā un tik dažādi rezultāti. Biškopjiem vieglāk pieejamas ir neapsēklotas bišu mātes, un mazās dravās katra veiksmīgā pievienošanas reize ir svarīga. Tāpēc ir nepieciešamas uz datiem balstītas rekomendācijas, kas var palīdzēt biškopjiem palielināt veiksmīgu bišu māšu pievienošanas skaitu dravās, samazinot risku zaudēt bišu saimes problemātiskas mātes vai pazudušas mātes dēļ, kā arī samazinot patērēto laiku bišu saimes glābšanā un naudas līdzekļus bišu māšu iegādē.

PĒTĪJUMA RAKSTUROJUMS

Lauka pētījums tika veikts centrālā Latvijā, Siguldas novadā laika periodā no 2023. gada 1. maija līdz 31. augustam. Četru kāru atdaleņiem (2 peru kāres, 1 barības kāre, 1 mākslīgā šūna) tika pievienotas 754 neapsēklotas bišu mātes dažādos vecumos ar 3 dažādām metodēm un papildus tika pievienotas arī 194 māšu kannas.

Atdaleņi. Katram atdalenim tika datēts bezmātes perioda ilgums (1 diena, 2-4 dienas, 5-8 dienas, 9-20 dienas, 21 un vairāk dienas), kā arī tranenes klātbūtne. Pirms māšu pievienošanas atdaleņi tika pārbaudīti un likvidētas sasteigtās māšu kannas.

Neapsēklotas bišu mātes. Bišu mātes audzētas ar potēšanu un pēc tam uzglabātas māšu audzētājsaimēs (māšu bankā) līdz bišu māšu pievienošanas dienai. Mātes vecums fiksēts pievienošanas dienā. Neeapsēklotās bišu mātes pēc vecuma tika grupētas 2 grupās: nenobriedušas (1-4 dienas vecas) bišu mātes un dzimumgatavību sasniegušas (5 un vairāk dienas vecas) bišu mātes. Pētījumā izmantotas bišu mātes no dažādām rasēm: Apis mellifera ligustica (n=198), Apis mellifera carnica (n=299), Buckfast (n=257).

Pievienošanas metodes: Pētījumā izmantotas 3 metodes: (1) kāru apsmidzināšana no virspuses ar medus-spirta ūdens maisījumu, mātes pievienošana tiešā veidā no kāru augšpuses un atdaleņa sadūmošana no skrejas; (2) tāda pati kā pirmā metode, tikai māte 1 dienu tiek turēta māšu krātiņā virs kārēm un pēc vienas dienas izlaista atdalenī; (3) tāda pati kā pirmā metode, bet bez dūmu lietošanas.

Rezultātu analīzei izmantotie dati: atdaleņu bezmātes periods un tranenes klātbūtne, neapsēkloto bišu māšu vecums, bišu māšu pievienošanas metode, bišu māšu pievienošanas datums, bišu māšu statuss pēc pievienošanas (nav pieņemta vai ir pieņemta un ir apsēklojusies). Šajā pētījumā atsevišķi veiksmīga pieņemšana un apsēklošanās netika izdalīta. Par veiksmīgu iznākumu tika uzskatīts, kad atdalenī tika atrasta apsēklojusies dējoša māte.

REZULTĀTI

Faktors: bišu māšu pievienošanas metode (1. att.). Ar 1. metodi pievienoja 276 neapsēklotas mātes, no kurām tika pieņemtas un apsēklojās 149 mātes jeb 54%. Ar 2. metodi pievienoja 394 neapsēklotas mātes, no kurām tika pieņemtas un apsēklojās 238 mātes jeb 60%. Savukārt ar 3. metodi pievienoja 84 neapsēklotas bišu mātes, no kurām tika pieņemtas un apsēklojās 36 jeb 43%. Lai arī šādi sadalot pievienoto bišu māšu rezulātus pēc izmantotajām metodēm parādās, ka atkarībā no metodes bišu māties tiek pieņemtas un apsēklojas no 43% līdz 60% gadījumu, tomēr statistiski nozīmīgas atšķirības starp grupām nav (P = 0.24).

1. attēls. Pieņemtas un apsēklojušās bišu mātes atkarībā no izvēlētas bišu mātes pievienošanas metodes. (1) Medus-spirta ūdens smidzināšana, mātes tieša ielaišana, dūmi skrejā (n = 276); (2) Tāda pati kā (1), bet māti tur krātiņā virs kārēm 1 dienu (n = 394); (3) Tāda pati kā (1), bet bez dūmiem (n = 84). Rezultātos starp grupām nav būtisku atšķirību (P = 0.24).

Faktors: atdaleņu bezmātes periods (2. att.). Pievienojot bišu mātes atdaleņiem ar bezmātes periodu 1 diena, tika pieņemtas un apsēklojās 41% bišu māšu (n = 228), ar bezmātes periodu 2-4 dienas – 48% bišu mātes (n = 94), ar bezmātes periodu 5-8 dienas – 68% (n = 104), ar bezmātes periodu 9-20 dienas – 69% (n = 100) un ar bezmātes periodu 21+ dienas – 64% (n = 228). Pieņemto un apsēklojušos bišu māšu skaits ir statistiski būtiski zemāks atdaleņos, kuri ir bez mātes 1-4 dienas salīdzinājumā ar atdaleņiem, kas ir bijuši bez mātes ilgāku laika periodu. Šādu secinājumu izdarīja arī Perez-Sato et al. [10], testējot bezmātes periodus no 1-6 dienām. Taču šajos rezultātos parādās, ka nav statistiski būtisku atšķirību, vai bišu mātes pievieno atdalenim, kas ir bez mātes 5-8 dienas vai 9-20 dienas vai 21 vai vairāk dienas (P = 0.89). Ja biškopis pirms mātes pievienošanas likvidē sasteigtās māšu kannas, tad attiecīgi ilgākos bezmātes periodos darba bitēm vairs nav iespējas pašām izvēlēties audzēt bišu māti, jo cirmeņi būs par vecu [7] un ar 9. dienu visi peri būs aizvākoti [3].

2. attēls. Pieņemtās un apsēklojušās bišu mātes atkarībā no atdaleņa bezmātes perioda. Starp grupām ir statistiski nozīmīgas atšķirības (*P < 0.05, **P < 0.01). Pievienojot bišu mātes, ir nozīme atdaleņa bezmātes perioda ilgumam.

Faktors: neapsēkloto bišu māšu vecums (3. att. un 4. att.). Sākotnēji neapsēklotās bišu mātes tika sagrupētas nenobriedušās mātēs (1-4 dienas) un dzimumgatavību sasniegušās neapsēklotās mātēs (5 un vairāk dienas). Sadalījums izvēlēts, jo māte sasniedzot dzimumgatavību 5 dienu vecumā [3], izdala vairāk feromonu nekā nenobriedusi bišu māte [15], [16], kas var ietekmēt bišu māšu pieņemšanu. Ja abu vecumu grupu mātes pievieno 1 dienas bezmātes atdaleņiem, nenobriedušas mātes veiksmīgi tiek pieņemtas un apsēklojas tikai 18% gadījumu (n = 40), kamēr nobriedušas mātes 44% ( n = 176). Tieši 1 dienas bezmātes atdaleņos parādās statistiski nozīmīgas rezultātu atšķirības (P < 0.001) starp 1-4 dienu vecām mātēm un 5+ dienu vecām mātēm. Diemžēl trūkst datu par nenobriedušu māšu pievienošanas rezultātiem 2-4 dienu bezmātes atdaleņos. Savukārt sākot no 5 dienu bezmātes atdaleņiem nav atšķirības pieņemšanā starp nenobriedušām un nobriedušām bišu mātēm, to veiksmīga pieņemšana un apsēklošanās ir amplitūdā no 60-77% (n = 432). Secinājumus par slikto neapsēkloto bišu māšu pieņemšanu 1 dienas bezmātes atdaleņos, savukārt ievērojami augstāku pieņemšanu 5-6 dienu bezmātes atdaleņos izdarīja arī Perez-Sato et al. (2008). Dati rāda, ka arī ilgāka perioda (virs 6 dienām) bezmātes atdaleņos paliek augsti neapsēkloto bišu māšu pieņemšanas rezultāti neatkarīgi no māšu brieduma.

3. attēls. Pieņemtās un apsēklojušās bišu mātes atkarībā no pievienoto māšu vecuma atdaleņos ar dažādiem bezmātes periodiem (n = 742). Pievienojot bišu māti 1 dienas bezmātes atdalenim, ir nozīme bišu māšu vecumam.

Pēc autora pieredzes daudzi biškopji vēlas neapsēklotas bišu mātes ne vecākas par 1 dienu, lai palielinātu pieņemšanas rezultātu. Arī citā pētījumā tiek konstatēts, ka pievienojot 3 dienu bezmātes atdalenim jaunāku māti (0-24h) veiksmīgs rezultāts iegūts 65% gadījumu, taču ar vecāku māti (4 dienas) iegūts 55% apsēklojušās mātes [18]. Lai pārbaudītu, kāda atšķirība ir tieši 1 dienas mātēm no cita vecuma neapsēklotām bišu mātēm, detalizēti tika analizēta māšu vecuma ietekme uz pieņemšanu 1 dienas bezmātes atdaleņos, kur arī parādās statistiski nozīmīgas atšķirības (4. attēls). Papildus analīzei tika pievienots arī bišu māšu kannu rezultāti un pavisam jaunu (0-4 h) bišu māšu rezultāti, kas bija paspējušas piedzimt laikā, kad notika kannu pievienošana atdaleņiem.

4. attēls. Pieņemtās un apsēklojušās bišu mātes atkarībā no pievienoto māšu vecuma atdaleņos ar bezmātes periodu 1 diena (n = 228). Starp bišu māšu grupām (0-4h, 1 diena, 2-4 dienas, 5+ dienas) ir statistiski nozīmīgas atšķirības. Bišu māšu vecumam ir nozīme, pievienojot māti 1 dienas bezmātes atdalenim.

Rezultāti parāda, ka tikko piedzimušas mātes 0-4 h vecas 1 dienas bezmātes atdaleņos tiek pieņemtas vislabāk – 75% (n = 12) un nav statistiski būtisku atšķirību starp māšu kannu pievienošanu (rezultāts 71%, n = 160) un tikko piedzimušu māšu pievienošanu. Savukārt bišu mātei sasniedzot 1 dienas vecumu rezultāts būtiski samazinās līdz 28% (n = 18), sasniedzot 2-4 dienu vecumu līdz 9 % (n = 22). Savukārt nobriestot bišu mātei jeb sasniedzot 5 un vairāk dienas, pieņemšanas rādītāji palielinās līdz 44 % (n = 176). Statistiski nozīmīgas atšķirības ir starp tikko piedzimušām mātēm 0-4 h un pārējām māšu grupām (P < 0.001). Tāpat atšķirība ir starp 1 dienas un 2-4 dienu vecām bišu mātēm (P < 0.01), un 2-4 dienu mātēm ar 5+ dienu mātēm (P < 0.001). Savukārt starp 1 dienas un 5+ dienu vecām mātēm statistiski nozīmīgu atšķirību nav. Tātad nesen izveidotās jaunās saimēs vai noņemot veco māti uz 1 dienu, ļoti labus rezultātus sniegs māšu kannu vai tikko piedzimušu māšu pievienošana. Biškopjiem mātes bieži tiek sūtītas ar kurjeru, tāpēc saņemt 1 dienas vecu māti nav iespējams, taču būtu vēlams noskaidrot bišu mātes dzimšanas datumu, lai pievienotu saimei māti vismaz 5 dienu vecumā. Protams, savlaicīga bezmātes saimes sagatavošanas gadījumā bišu mātes vecums nav būtisks, vien tas, ka vecāka māte ātrāk izlidosies, apsēklosies un ātrāk uzsāks dēt.

Faktors: bišu mātes rase (5. att.). Tika analizēti rezultāti 5 un vairāk dienu bezmātes atdaleņos, ņemot vērā bišu mātes rasi. Ieguva, ka atkarībā no bišu mātes rases (n = 432). Atdaleņos veiksmīgi tika pieņemtas un apsēklojās 61% Buckfast bišu mātes (n = 142), 63% itālietes A.m.ligustica bišu mātes (n = 131) un 74% krainas A.m.carnica bišu mātes (n = 159). Veicot statistisko analīzi, statistiski būtiskas atšķirības starp grupām netika konstatētas (P = 0.47). Tātad bišu mātes rasei nav nozīmes neapsēkloto bišu māšu pieņemšanas rezultātos.

5. attēls. Pieņemtās un apsēklojušās bišu mātes atkarībā no pievienoto bišu māšu rases atdaleņos ar bezmātes periodu 5 un vairāk dienas (n = 432). Starp grupām nav statistiski nozīmīgu atšķirību (P = 0.47), tātad bišu mātes rasei nav ietekmes uz pieņemšanas rezultātu.

Faktors: bišu māšu pievienošanas nedēļa 2023. gada sezonas ietvaros. Lai pārbaudītu, kā sezonas ietvaros mainās bišu māšu pieņemšana, tika izvēlēti atdaleņi, kuros nav mātes 5 un vairāk dienas un tika pievienotas visas bišu mātes sākot no 2 dienu vecuma (n = 432). 2023. gada sezonas ietvaros no 12. maija līdz 15. augustam neapsēkloto bišu māšu veiksmīgas pieņemšanas rezultāts mainījās pa nedēļām amplitūdā no 48 līdz 89%. Starp bišu māšu pievienošanas nedēļām pastāvēja statistiski būtiskas atšķirības (P < 0.01). Būtiski zemāki māšu pieņemšanas un apsēklošanās rezultāti 2023. gada sezonā ir bijuši 4 nedēļās (22.-31. maijs – 52%, 08.-21. jūnijs – 48% un 1.-7. jūlijs – 50%) salīdzinot ar labāko rezultātu 89% no 12.-21. maijam. Šeit parādās arī laika apstākļu ietekme. Piem., no 1. līdz 7. jūlijam bija lietaina nedēļa, sākās bezienesuma periods un bites kļuva agresīvas, kas varēja ietekmēt jaunas mātes pieņemšanu. Jāņem vērā, ka atspoguļoti rezultāti veiksmīgi apsēklotām mātēm, kas pievienotas attiecīgajā nedēļā, taču atkarībā no mātes vecuma, māte apsēkloties devās nākamajā un aiznākamajā nedēļā. Bišu mātes dodas apsēkloties dienās, kad gaisa temperatūra ir vismaz +20°C un bez stipra vēja un lietus [7]. Ja biškopim ir iespēja, ir ieteicams sekot līdzi laika ziņām un veikt bišu māšu nomaiņu labākos laika apstākļos. Protams, ja tiek konstatēts, ka bišu saimē nav bišu mātes, jauna bišu māte jāpievieno pēc iespējas ātrāk. Bezienesuma periodu var kompensēt, barojot bišu saimi ar cukursīrupu [11], [12] un ir jārēķinās, ka pieņemšanas rezultāti būs zemāki. Mūsdienās sekot līdzi laika apstākļu izmaiņām un ienesumam palīdz monitoringa sistēmu (stropu svaru) ieviešana dravā [19]. Šajā pētījumā nepilnīgu laika apstākļu un ienesuma datu dēļ, nav iespējams veikt dziļāku analīzi par pieņemšanas rezultātu izmaiņām atkarībā no pievienošanas laikā 2023. gada sezonā.

Faktors: tranenes klātbūtne atdalenī. Ja bišu saimē ir tranene, iesaka bišu saimi nokratīt ārpus stropa, lai stropā neatgrieztos dējošās darba bites, un tad var pievienot jaunu bišu māti [12]. Lauka pētījumā tika fiksēts, kad atdaleņos pēc neveiksmīgām bišu māšu pieņemšanas reizēm parādījās tranene. Tranene tika konstatēta sākot ar 11 dienām bez mātes, taču lielākā daļā (70%) atdaleņu tranene bija izveidojusies, sākot ar 21 dienu bez mātes, kad ir iestājies bezperu stāvoklis. Tika salīdzināti 2 un vairāk dienu vecu neapsēklotu bišu māšu pieņemšanas rezultāti starp atdaleņiem, kuri bez dējošas mātes bija vismaz 21 dienu ar un bez tranenes klātbūtnes. Bišu mātes pievienoja abos gadījumos vienādi ar iepriekš aprakstīto 2. metodi bez literatūrā minētās nokratīšanas metodes. Atdaleņos ar tranenes klātbūtni veiksmīgi tika pieņemtas un apsēklojās 55% bišu māšu (n = 29), savukārt atdaleņos bez tranenes 65% (n = 198). Starp abām grupām nav stastistiski nozīmīgu atšķirību (P = 0.36). Tātad salīdzinoši veiksmīgi ir iespējams pievienot bišu māti arī tranenes klātbūtnē, neveicot kratīšanas metodi, būtiski samazinot darbu un ietaupot laiku.

SECINĀJUMI

Jaunajam atdalenim vai bišu saimei jābūt vismaz 5 dienas bez mātes, lai ar maksimāli augstu rezultātu veiksmīgi pievienotu neapsēklotu bišu māti.
Ja ir iespēja, atdalenim pievieno dzimumgatavību sasniegušu neapsēklotu bišu māti, kas ir sasniegusi 5 dienu vecumu. Ja atdalenis tiek sagatavots savlaicīgi (vismaz 5 dienas iepriekš), bišu mātes vecumu var neņemt vērā.
Neapsēklotās bišu mātes rase (Buckfast, Carnica, Ligustica) neietekmē pieņemšanas un apsēklošanās rezultātu.
Konstatējot bišu saimē traneni, bez laikietilpīgām metodēm pastāv iespēja 55% gadījumu veiksmīgi pievienot neapsēklotu un iegūt apsēklojušos bišu māti, tādējādi izglābjot bišu saimi.
Jāņem vērā, ka nelabvēlīgi laika apstākļi (bezienesums, aukstums, vējš) var būtiski ieteikmēt neapsēkloto bišu māšu pieņemšanas un apsēklošanās rezultātu. Tāpēc ieteicams bezienesuma periodā bišu saimi stimulēt ar cukursīrupu (1:1).

Avoti:

[1] Smilga-Spalvina A., Spalvins K., Veidenbergs I. (2024): Field study: Factors influencing virgin queen bee acceptance rate in Apis mellifera colonies. Czech J. Anim. Sci, 69: 155–164.
[2] Gray A, Adjlane N, Arab A, Ballis A, Brusbardis V, Bugeja Douglas A, Cadahía L, Charrière JD, Chlebo R., Coffey MF, Cornelissen B, da Costa CA, Danneels E, Danihlík J, Dobrescu C, Evans G, Fedoriak M, Forsythe I, Gregorc A, Arakelyan II, Johannesen J, Kauko L, Kristiansen P, Martikkala M, Martín-Hernández R, Mazur E, Medina-Flores CA, Mutinelli F, Omar EM, Patalano S, Raudmets A, San Martin G, Soroker V, Stahlmann-Brown P, Stevanovic J, Uzunov A, Vejsnaes F, Williams A, Brodschneider R. Honey bee colony loss rates in 37 countries using the COLOSS survey for winter 2019–2020: the combined effects of operation size, migration and queen replacement. J Apicult Res. 2023 Mar 15;62(2):204-210.
[3] Page RE, Peng CYS. Aging and development in social insects with emphasis on the honey bee, Apis mellifera L. Exp Gerontol. 2001 Apr;36(4-6):695-711.
[4] Oxley PR, Oldroyd BP. The genetic architecture of honeybee breeding. Adv Insect Physiol. 2010;39:83-118.
[5] Yániz JL, Silvestre MA, Santolaria P. Sperm quality assessment in honey bee drones. Biology. 2020 Jul;9(7):174.
[6] Paillard M, Rousseau A, Giovenazzo P, Bailey JL. Preservation of domesticated honey bee (Hymenoptera: Apidae) drone semen. J Econ Entomol. 2017 Aug;110(4):1412-1418.
[7] Büchler R, Andonov S, Bienefeld K, Costa C, Hatjina F, Kezic N, Kryger P, Spivak M, Uzunov A, Wilde J. Standard methods for rearing and selection of Apis mellifera queens. J Apicult Res. 2013;52(1):1-30.
[8] Butler CG, Simpson J. The introduction of virgin and mated queens, directly and in a simple cage. Bee world. 1956 Jun;37(6):105-124.
[9] Rhodes JW, Somerville DC, Harden S. Queen honey bee introduction and early survival–effects of queen age at introduction. Apidologie. 2004 Jul-Aug;35(4):383-388.
[10] Perez-Sato JA, Kärcher MH, Hughes OH, Ratnieks FLW. Direct introduction of mated and virgin queens using smoke: a method that gives almost 100% acceptance when hives have been queenless for 2 days or more. J Apicult Res. 2008;47(4):243-250.
[11] Laidlaw HH. Queen introduction. Bee World. 1981;62(3):98-105.
[12] McCutcheon D. Queen introduction. Bee World. 2001;82(1):5-21.
[13] Szabo TI. Behavioural studies on queen introduction in the honeybee. 2. Effect of age and storage conditions of virgin queens on their attractiveness to workers. J Apicult Res. 1974;13(2):127-135.
[14] Wossler TC, Jones GE, Allsopp MH, Hepburn R. Virgin queen mandibular gland signals of Apis mellifera capensis change with age and affect honeybee worker responses. J Chem Ecol. 2006 May;32(5):1043-1056.
[15] Pankiw T. Cued in: honey bee pheromones as information flow and collective decision-making. Apidologie. 2004 Mar-Apr;35(2):217-226.
[16] Cobey SW. Comparison studies of instrumentally inseminated and naturally mated honey bee queens and factors affecting their performance. Apidologie. 2007 Jul-Aug;38(4):390-410.
[17] Szabo TI. Requeening honeybee colonies with queen cells. J Apicult Res. 1982;21(4):208-211.
[18] Pérez-Sato JA, Ratnieks FLW. Comparing alternative methods of introducing virgin queens (Apis mellifera) into mating nucleus hives. Apidologie. 2006 Sep-Oct;37(5):571-576.
[19] Zacepins A, Brusbardis V, Meitalovs J, Stalidzans E. Challenges in the development of Precision Beekeeping. Biosyst Eng. 2015 Feb;130:60-71.

Publicēts Latvijas Biškopības biedrības izdotajā žurnālā "Biškopis", 2024. gada 3. izdevums.

Smilga-Spalviņa - Raksts 9 BM pievienosana

Lauka pētījums: neapsēklotu bišu māšu veiksmīgas pievienošanas ietekmējošie faktori Apis mellifera saimēs