Ražošanas jaudas prognozēšana biškopībā

Thu, 31 Aug 2023 11:29:00 +0000

Foto: Lekcija “Ražošanas jaudas prognozēšana biškopībā” Biškopju vasaras saietā Mārupe 2023. gada 15. jūlijā. Lekciju lasīja Agnese Smilga-Spalviņa (no labās).

Sveiciens Tev, žurnāla “Biškopis” lasītāj!

Biškopības aktīvā sezona tuvojas noslēgumam un drīz varēs kaldināt plānus nākamajai sezonai. Tā arī es gaidu, kad varēs visbeidzot apkopot sezonā paveikto un meklēt risinājumus trūkumu novēršanai, lai nākamo sezonu uzsāktu vēl labāk.

Lai savlaicīgi apzinātu ražošanā nepieciešamo inventāru, izejvielas, cilvēkresursus, aprēķinātu izmaksas un potenciālos ieņēmumus, biškopības produktu ražošanā (monoflorais medus, ziedputekšņi, bišu maize, propoliss, bišu māšu peru pieniņš utt.) ir nepieciešama ražošanas jaudas prognozēšana.

Tā arī es biju izplānojusi, kā un cik daudz bišu mātes audzēšu, cik mātes apsēklošu sev un citiem biškopjiem un pagājušajā 2022. gada sezonā atvēru internetveikalu un piedāvāju bišu mātes un bišu māšu apsēklošanas pakalpojumu gan Latvijā, gan ārpus tās. Šķita, ka viss ir skaidrs, kādā secībā visu darīt, kurā brīdī, kurš produkts būs pieejams (neapsēklotas bišu mātes, dabīgi apsēklotas bišu mātes, instrumentāli apsēklotas bišu mātes) un kā notiks realizācija. Taču ap Jāņiem sapratu, ka nav laika veikt bišu saimju apskates, trūkst laika apsekot visus maijā un jūnijā izveidotos bišu māšu apsēklošanās nukleusus, līdz ar to trūka informācijas, cik un kādas bišu mātes ir apsēklojušās, kavējās pasūtījumu izpilde, paralēli bija jāplāno, kā pa dienām starp dažādiem bišu māšu pasūtījumiem un bišu māšu apsēklošanas izbraukumiem pa visu Latviju ieplānot laiku instrumentālai apsēklošanai arī ciltsdarba nolūkiem. Par spīti darbam arī nakts stundās, produktivitātes un efektivitātes kritums aktīvās sezonas otrajā pusē bija neizbēgams.

Zināju, ka ir jāsaprot, kas ir pieļautās kļūdas sezonas ietvaros un kāpēc visu nevar izdarīt, kā ieplānots. Pavisam neplānoti atbildes uz šiem jautājumiem un risinājumu atradu 2022. gada rudenī, Rīgas Tehniskajā universitātē doktorantūras ietvaros apgūstot Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta studiju kursu “Ievads vides sistēmdinamikas modelēšanā” pie profesores Andras Blumbergas. Studiju kursā izstrādāju funkcionālu bišu māšu audzēšanas modeli, balstoties uz 2022. gada sezonas datiem, kas man palīdzēja prognozēt ražošanas jaudas 2023. gada sezonai. Tas man ir palīdzējis šogad daudz veiksmīgāk uzturēt bišu māšu audzēšanas sistēmu un kopumā ļāvis aizvadīt ļoti veiksmīgu bišu māšu audzēšanas sezonu, tāpēc vēlos iepazīstināt pavisam vienkāršoti ar sistēmisko domāšanu arī Tevi, jo redzu, kā tas var palīdzēt arī citiem biškopjiem.

Sistēmiskā domāšana ir cēloņsakarību meklēšana starp dažādiem lielumiem jeb izprašana, kas ko un kā ietekmē un ir savstarpēji saistīts. Tā ir sistēmu meklēšana apkārtējā vidē, kuras var attēlot arī shematiski. Pamatprincipa izskaidrošanā uzreiz sniegšu 3 vienkāršotus sistēmu piemērus biškopībā ar standarta shēmām jeb cilpām, kuras zīmē gan speciālās datorprogrammās, gan uz papīra sistēmiskās domāšanas ietvaros.

Pirmais piemērs (skatīt 1. attēlu): biškopis kopj bišu saimes, lai iegūtu medu. Šajā piemērā mums ir divi lielumi: bišu saimju kopšana jeb saimju apskates un medus raža. Starp šiem lielumiem ir jāsaprot, kā bišu saimju apskate ietekmē medus ražu un otrādi. Attiecīgi, biežāk veicot bišu saimju apskates, savlaicīgi tiek paplašināta ligzda, uzliktas medus telpas, kas rezultējas lielākā medus ražā. Savukārt jo lielāka medus raža būs, jo biežāk būs jāpieiet pie bišu saimes, lai noņemtu un izsviestu nogatavināto medu vai uzliktu papildu medus telpas. Lielumi “regulāra bišu saimju apskate” un “medus raža” savstarpēji viens otru ietekmē un mainās vienā virzienā (abi pieaug vai samazinās), šajā gadījumā viens otru pastiprina. Jo vairāk apskates veikšu, jo vairāk medus būs. Jo vairāk medus būs, jo vairāk apskates veikšu. Savukārt, mainoties abiem lielumiem vienā virzienā – samazinoties, sanāk šādi: jo mazāk apskates veikšu, jo mazāk medus būs. Jo mazāk medus būs, jo mazāk apskates ir jāveic. Shematiski lielumu savstarpējo ietekmi apzīmē ar bultām un lielumu mainīšanos vienā virzienā ar plusu. Šādu sistēmu (skatīt 1. attēlu), kas atspoguļo lielumus un to savstarpējo mijiedarbību, kas mainās vienā virzienā, sauc par pastiprinošo jeb pozitīvo cilpu. Viena darbība dzen uz priekšu otru darbību.

1. attēls. Pastiprinošā (pozitīvā) cilpa jeb sakarība starp regulāru bišu saimju apskati un medus ražu.

Otrais piemērs (skatīt 2. attēlu): biškopis brīvdienās dodas ar ģimeni izbraukumā un nākamajā bišu saimju apskates reizē konstatē, ka bišu saime ir izspietojusi un medus būs mazāk nekā bija plānots. Šajā piemērā mums ir trīs lielumi: bišu saimju apskate, spietošana un medus raža. Starp šiem lielumiem ir jāsaprot, kā bišu saimju apskate ietekmē spietošanu, spietošana ietekmē medus ražu un medus raža ietekmē bišu saimju apskates. Attiecīgi, biežāk veicot bišu saimju apskates, savlaicīgi tiek paplašināta ligzda, uzliktas medus telpas, kas rezultējas mazākā bišu saimju spietošanā. Mazāk saimēm izspietojot, ir iespējams iegūt lielāku medus ražu no saimes. Iegūstot lielāku medus ražu biežāk būs jāpieiet pie bišu saimes, lai noņemtu un izsviestu nogatavināto medu vai uzliktu papildu medus telpas. Tātad regulāra bišu saimju apskate ietekmē spietošanu un abi lielumi mainās pretēji. Ja lielumi mainās pretēji, to shematiski apzīmē ar mīnusu. Spietošana ietekmē medus ražu un arī šie lielumi mainās pretēji. Medus raža ietekmē saimju apskates un abi lielumi mainās vienā virzienā, shematiski apzīmē ar plusu. Ja shēmā mīnusi ir pāra skaitlis, tad shēmā sakarība jeb cilpa ir pozitīva jeb pastiprinoša.

2. attēls. Pastiprinošā (pozitīvā) cilpa jeb sakarība starp regulāru bišu saimju apskati, spietošanu un medus ražu.

Trešais piemērs (skatīt 3. attēlu): biškopis vēlas palielināt bišu saimju skaitu, lai ražotu vairāk medus un gūtu lielākus ieņēmumus, taču pie bišu saimēm var aizbraukt tikai nedēļas nogalēs. Šajā piemērā mums ir četri lielumi: bišu saimes, laiks bišu saimju apskatei, medus raža un ieņēmumi no medus pārdošanas. Galvenais limitējošais lielums ir laiks. Jo vairāk bišu saimes būs biškopim, jo mazāk laika būs katras bišu saimes apskatei. Saimju skaits un laiks bišu saimes apskatei mainās pretēji, to apzīmē ar mīnusu. Jo mazāk laika būs katras bišu saimes apskatei, jo mazāka būs medus raža no saimes. Laiks bišu saimes apskatei un medus raža mainās vienā virzienā, to apzīmē ar plusu. Jo mazāka būs medus raža, jo mazāki būs ieņēmumi no medus pārdošanas. Medus raža un ieņēmumi mainās vienā virzienā, tāpēc to apzīmē ar plusu. Jo mazāki būs ieņēmumi, jo mazāk bišu saimes būs iespējams uzturēt. Ieņēmumi un bišu saimju skaits mainās vienā virzienā. Savukārt šajā brīdī šo cilpu var turpināt lasīt tālāk, zinot, kā mainās savstarpēji lielumi. Jo mazāk bišu saimes varēs uzturēt, jo vairāk laika būs bišu saimes apskatei. Jo vairāk laika būs bišu saimes apskatei, jo lielāka būs medus raža. Jo lielāka būs medus raža, jo lielāki būs ieņēmumi no medus. Jo lielāki būs ieņēmumi no medus, jo vairāk bišu saimes varēs uzturēt. Šādi var turpināt vēl un vēl. Vienīgā atšķirība no iepriekšējiem piemēriem ir tā, ka šī sakarība starp četriem lielumiem jeb cilpa ir balansējoša (negatīva). Shematiski to var noteikt pēc mīnusu skaita, ja mīnusi ir nepāra skaitlis, cilpa būs negatīva jeb balansējoša.

3. attēls. Balansējošā (negatīvā) cilpa jeb sakarība starp bišu saimju skaitu, laiku apskatēm, medus ražu un ieņēmumiem.

Šādi dažādus procesus biškopībā var sazīmēt kā zirnekļu tīklus, apaudzēt ar daudz dažādiem lielumiem un analizēt to savstarpējās mijiedarbības. Tādā veidā es, analizējot bišu māšu audzēšanas procesu, uzzīmēju māšu audzēšanas sistēmu ar savstarpējām sakarībām (skatīt 4. un 5. attēlu).

4. attēls. Bišu māšu audzēšanas modeļa vienkāršotā shēma (sarkanas bultas – lielumi mainās vienā virzienā, zilas bultas – lielumi mainās pretēji).

5. attēls. Detalizēts bišu māšu audzēšanas modelis optimālās ražošanas jaudas prognozēšanai.

Lai uzzīmētu shēmu, kas palīdzētu ražošanā, jāapzina ražošanā nepieciešamie un pieejamie resursi, ražošanas procesi un to ietekmējošie lielumi. Starp visiem lielumiem ir jāpārbauda to likumsakarības jeb kas ar ko un kā ir savstarpēji saistīts. Likumsakarības var būt izteiktas gan izmaiņu virzienā (mainās vienā virzienā vai pretēji) un/vai ar matemātiskām formulām. Jo lielāka būs detalizācija, jo precīzāk tiks atrasts ražošanas procesa vājākais, nepārdomātākais posms. Shēmu var zīmēt speciālās programmās (piem., Stella Architect), MS Excel vai vienkārši uz papīra.

Piemēram, bišu māšu audzēšanas modelī tika iekļauti dažādi limitējošie lielumi: 1 dravā var novietot 20 pamatsaimes un 100 bišu māšu apsēklošanās nukleusus; 1 audzētājsaime optimāli izaudzēs 40 bišu mātes vienā partijā; vienā apsēklošanās vienībā var pievienot 1 bišu māti; visi ar māšu audzēšanu paveicamie darbi ir jāpaveic 40 stundās nedēļā; ja visi mazie darbi veido virsstundas, bišu māšu audzēšana tiek uz laiku pārtraukta utt. Pēc pilnīgas ražošanas procesa analīzes un matemātisko sakarību iekļaušanas ir iespējams aprēķināt, ar kādu ražošanas jaudu ir iespējams esošos resursus izlietot efektīvi un produktīvi, tas ir, ar cik daudz bišu māšu apsēklošanās vienībām (nukleusiem) un ar cik izaudzētām bišu mātēm nedēļā būs iespējams veikt regulāru bišu māšu apsēklošanās nukleusu apskati, lai nodrošinātu efektīvu bišu māšu realizāciju un pievienošanu nukleusiem. Ziemā pirms šī gada aktīvās biškopības sezonas man ar vīru bija diskusija par to, cik lielu bišu māšu audzēšanas sistēmu uzturēt šajā sezonā. Vīra viedoklis bija: “jo vairāk bišu māšu apsēklošanās vienības izveidos, jo labāk, jo lielāki būs ieņēmumi”. Savukārt mana nostāja bija ārkārtīgi piesardzīga, norādot, ka noteikti pieeja “jo vairāk, jo labāk” nestrādās. Un izstrādātais modelis tieši uz to arī norādīja, ka uzturot par 25% mazāku māšu audzēšanas sistēmu nekā sākotnēji tika pieņemts, ir iespējams gūt potenciāli 50% lielākus ienākumus, jo mazāka sistēma tiek uzturēta efektīvi jeb pietiek cilvēkresursi visu nepieciešamo darbību veikšanai. Savukārt pieņemtā lielāka māšu audzēšanas sistēma rada ievērojami zemākus ienākumus, jo laika trūkuma dēļ ražošanas process vienkārši kļūst neefektīvs, t.i. netiek pārbaudīti visi bišu māšu audzēšanas nukleusi, nav zināms, vai neapsēklotā bišu māte ir pieņemta, vai kāda bišu māte jau ilgstoši dēj, bet netiek realizēta, kādā vienībā jau ir izveidojusies tranene utt.

Protams, detalizēti analizējot ražošanas procesu, to uzzīmējot un veicot aprēķinus, tiks iegūta maksimālā ražošanas jauda ar efektīvi izlietotiem resursiem ideālos apstākļos. Šis aprēķins būs labs pieturas punkts sava darba plānošanai, taču jārēķinās, ka ražošanas procesu ietekmē daudz ārējie apstākļi un citas sistēmas, kas savstarpēji mijiedarbojas. Šī prognoze neatbildīs precīzi reālajai dzīvei, jo rezultāti biškopībā ir cieši atkarīgi no laika apstākļiem, līdz ar to ir jārēķinās ar prognozētā rezultāta samazināšanos. Ņemot vērā pašreiz esošo ekonomisko situāciju valstī, iedzīvotāju pirktspēja samazinās, tiek veiktas noteikta veida izvēles, ko iegādāties un tas noteikti ietekmē piemēram izplānoto medus ražošanas sistēmas medus realizāciju, jo pieprasījums pēc produkta ir mainīgs. Šāda veida ārējos faktorus (laikapstākļi, pieprasījuma izmaiņas u.c.) ir ļoti grūti vai pat neiespējami iekļaut šāda veida modeļos.

Var rasties jautājums – kādēļ kaut ko analizēt un rēķināt, ja tas tāpat neatbildīs 1:1 reālajai dzīvei? Atbilde slēpjas analīzes procesā. Jo plašāk skatīsies uz savu ražošanas procesu, jo labāk ieraudzīsi arī ārējos ietekmējošos faktorus un būsi labāk sagatavojies sagaidāmām izmaiņām gan produktu realizācijā, gan pašā ražošanā. Bieži vien sanāk dzirdēt piemēru, ka biškopis nevar norealizēt savu medu, jo tirgū regulāri savu medu pārdod kaimiņš par zemu cenu. Taču šis kaimiņš ir ārējais faktors, ko pats biškopis nevar ietekmēt. Tas, ko var ietekmēt biškopis, ir sava produkta pievienotās vērtības radīšana, savu izmaksu samazināšana, lai pārdotu medu par pievilcīgāku cenu pircējam, sava produkta pasniegšanas veids utt. Tātad mēs varam mainīties paši, pielāgoties, lai ārējiem ietekmējošajiem faktoriem būtu mazāks efekts uz mūsu ražošanas procesu un produkta realizāciju. Savas darbības detalizētas izvērtēšanas ieguvums ir sava darba efektivitātes vājākā ķēdes posma atrašana un uzlabošana, lai celtu savu produktivitāti. Vājākais ķēdes posms vienmēr ir iekšējais ietekmējošais faktors, kuru varam mainīt, nevis ārējais faktors. Lai vājāko posmu atrastu, mums ir jābūt paškritiskiem un jāuzņemas atbildība par pašu veiktajām darbībām vai bezdarbību.

Ticu, ka ar katra individuāla biškopja ieguldītu laiku sava darba analīzē ar paškritiku, mēs katrs varam ne tikai individuāli celt savu, bet arī biškopības nozares produktivitāti!

Publicēts Latvijas Biškopības biedrības izdotajā žurnālā "Biškopis", 2023. gada 4. izdevums.

Ar detalizēti aprakstītu sistēmdinamikas modeli bišu māšu audzēšanā var iepazīties 2024. gada zinātniskajā publikācijā: Smilga-Spalvina, A., Spalvins, K., & Veidenbergs, I. (2024). System dynamics modeling for precision beekeeping: Queen rearing optimization for advanced apiary management. Agronomy Research, 22(1).

Pieejams šeit: https://dspace.emu.ee/server/api/core/bitstreams/c7131cfe-dc0c-468a-aec0-a03af6840767/content

Smilga-Spalviņa - Raksts 8 razosanas modelis

Ražošanas jaudas prognozēšana biškopībā