Apskats par bišu māšu instrumentālās apsēklošanas sezonu 2022

Sat, 11 Mar 2023 11:15:00 +0000

Foto: Instrumentāli apsēklota Ligustica bišu māte.

Ar straujiem soļiem tuvojas 2023. gada aktīvā sezona biškopībā, bet līdz tam vēl varam atskatīties uz pagājušā gada darba augļiem. Pagājušajā sezonā nācās saskarties ar būtisku izaicinājumu – ārkārtīgi īsu bišu māšu instrumentālās apsēklošanas sezonas ilgumu, kas ilga tikai 3 nedēļas. Lai veiktu instrumentālo apsēklošanu ir nepieciešamas gan bišu mātes, gan trani, kas ir sasnieguši dzimumgatavību. Lai iegūtu kvalitatīvi apsēklotas bišu mātes, izmanto 5 līdz 14 dienas vecas bišu mātes un 14 līdz 21 dienu vecus tranus. Izmantojot vecākus tranus, palielinās risks, ka bišu mātes vidusolvados uzkrāsies spermas atliekvielas, kas var izraisīt bišu mātes bojāeju. Lai iegūtu zināmas izcelsmes un noteikta vecuma tranus, ir jāveic mērķtiecīga tranu audzēšana, tas ir, jāsagatavo ar barības krājumiem bagāta un spēcīga bišu saime, jāsagatavo traniem paredzētās kāres, kuras sadēj izvēlētā bišu māte. Pats tranu audzēšanas process ir laikietilpīgs un darbietilpīgs, kā rezultātā kopš tranu audzētājsaimes sagatavošanas un sadētas tranu kāres līdz dzimumgatavību sasniegušu tranu iegūšanai nepieciešamas vidēji 40 dienas. Ja 2021. gadā pirmās sadētās tranu kāres izdevās iegūt jau 15. maijā, kas tajā brīdī šķita vēlāk nekā bija plānots, tad 2022. gada sezonā ilgā un aukstā pavasara dēļ pirmās tranu kāres tika sadētas ievērojami vēlāk - tikai 1. jūnijā. Vidzemes pusē pirmās bišu saimes revīzijas bija iespējamas aprīļa otrajā pusē, kad augstās sniega kupenas ap bišu stropiem sāka sarukt un gaisa temperatūra atsevišķās dienās paaugstinājās virs +10 celsija grādiem. Maija mēnesis arī bija krietni vēsāks un vējaināks nekā iepriekšējos gados, kā rezultātā kavējās arī bišu saimju attīstība un bites nelabprāt vilka tranu kāres. Situāciju uzlaboja maija otrās puses dažas siltās dienas, kurās darba bitēm bija iespēja tikt pie bagātīga pieneņu un augļu koku nektāra. Pēc tam jūnijā sekoja ilgstošs bezienesuma periods, kā rezultātā nācās bišu saimes papildus piebarot, lai turpinātos tranu audzēšanas noskaņojums. Par spīti mūsu centieniem, tomēr atsevišķas bišu saimes bija pieņēmušas lēmumu atbrīvoties no tranu cirmeņiem, kā rezultātā samazinājās bišu māšu apsēklošanai pieejamo tranu daudzums. Līdz ar to bišu māšu instrumentālo apsēklošanu bija iespējams uzsākt tikai 6. jūlijā, kad pieejamie izaudzētie trani bija sasnieguši dzimumgatavību. Instrumentālo apsēklošanu intensīvi veicām trīs nedēļas, kas bija nepieredzēti īss laika posms, ņemot vērā, ka papildus plānojām un veicām izbraukumus arī pie biškopjiem. Teorētiski apsēklošanu var veikt arī augustā, taču jāņem vērā, ka pēc Jāņiem tranu audzēšana ir ļoti apgrūtinoša un palielinās risks, ka darba bites izlems par šiem traniem vairs nerūpēties. Vēl pagāja laiks, kamēr bišu mātes uzsāka dēt, daļa māšu uzsāka dēšanu vienas nedēļas laikā, kamēr citas 2 līdz 3 nedēļu laikā pēc apsēklošanas dienas. Protams, arī dēšanas uzsākšanas ātrumu ietekmēja gan bišu mātes vecums apsēklošanas dienā, gan ienesuma/bezienesuma laiks u.c. apstākļi.

Gala rezultātā par spīti īsajai apsēklošanas sezonai mums izdevās apsēklot 172 bišu mātes pakalpojuma ietvaros izbraukumos pie Latvijas biškopjiem un papildu 121 bišu māti savām vajadzībām. No visām pakalpojumā apsēklotajām bišu mātēm 55% bija Buckfast, 24% Krainas, 17% Somu-itālietes un 3% Karpatu bišu mātes. Sēklošanā gan māšu, gan tranu audzēšanai tika izmantots daudzveidīgs ciltsmateriāls, kuru izcelsmes valstis bija Latvija, Čehija, Dānija, Itālija, Lietuva, Polija, Rumānija, Slovēnija, Somija, Baltkrievija, Krievija un Vācija. Daudzkārt saņēmām arī jautājumu par to, no kuras valsts ir pieejams labākais medus bišu materiāls, vai arī biškopji jau bija “apzīmogojuši” valstis pēc savas pieredzes vai dzirdētā no citiem biškopjiem. Uz šo jautājumu es atbildēju sekojoši - neatkarīgi no bišu mātes izcelsmes valsts, vislabākā būs tā māte, kuras saimes sniegums pēc katra biškopja prioritārajām īpašībām būs visaugstākais biškopja konkrētajā dravā. Jāņem vērā, ka bišu saimes īpašības gan tiešā, gan netiešā veidā nosaka bišu ģenētiskā daudzveidība, indivīdu mijiedarbība, genotips, kā arī ārējās vides apstākļi, t.sk., resursu pieejamība, klimats, slimību izplatība u.c. faktori. Līdz ar to, bišu māte, kas ir selekcijas rezultātā pielāgota konkrētai valstij, klimatam un pat dravai, var sniegt ļoti atšķirīgu rezultātu cita dravā pat tās pašas valsts ietvaros (šos principus plašāk aprakstījām žurnālā Biškopis, 12.2021., Nr. 6 un 02.2022.,Nr. 1). Ja bišu mātes tiek eksportētas un importētas no citām valstīm, šis apstāklis ir jāņem vērā izvērtējot jaunās mātes. Tas, savukārt, pamato cik būtiska ir katra biškopja savas dravas snieguma izvērtēšana, definējot un ieviešot dravošanā savu vērtēšanas sistēmu, jo bez tās savu labāko bišu māti atrast būs ļoti grūti.

Pateicos Latvijas Biškopības biedrībai par sniegto atbalstu bišu māšu instrumentālās apsēklošanas pakalpojuma nodrošināšanā, padarot to pieejamāku LBB biedriem! Paldies biškopjiem no Kuldīgas, Cesvaines, Cēsu, Nītaures, Daugavpils un Krāslavas apkaimes, kuri izrādīja interesi un izmantoja bišu māšu instrumentālās apsēklošanas pakalpojumu 2022. gada sezonā, lai saglabātu savas dravas labāko medus bišu ģenētisko materiālu un turpinātu jauno bišu māšu un to meitu izvērtēšanu jaunajā sezonā! Arī šogad esam apņēmības pilni turpināt darbu bišu māšu instrumentālās apsēklošanas pakalpojuma nodrošināšanā Inčukalnā! Novēlu visiem piepildīt savas Jaunā gada apņemšanās biškopībā!

Foto: Bišu māšu instrumentālā apsēklošana 2022. gada vasarā zemnieku saimniecībā Jaunspieķi pie biškopja Jāņa Puriņa.

Publicēts Latvijas Biškopības biedrības izdotajā žurnālā "Biškopis", 2023. gada 1. izdevums.

Smilga-Spalviņa - Raksts 6 sezona 2022

Apskats par bišu māšu instrumentālās apsēklošanas sezonu 2022